Allertonu projekts tika aizsākts 1992. gadā, pārvēršot 333 hektārus lielu mālainas zemes gabalu par jaukta profila (aramzemes un lopkopības) saimniecību. Te pārsvarā tiek audzēti ziemas kvieši un auzas („Dabai draudzīgas kategorijas"), eļļas rapsis un pupas. Ganāmpulks sastāv no 280 aitām. Saimniecība ir piemērs tam, kā var saudzēt dabu. Darbības rezultāti, ieskaitot dabas saudzēšanas izmaksas, tiek publicēti ikgadējā Medījamo dzīvnieku un savvaļas dabas saglabāšanas fonda pārskatā.

Medījamo dzīvnieku apsaimniekošana un savvaļas dabas aizsardzība

Fazānu skaits rudenī uz 100 hektāriem pirms pārvaldības pasākumiem (augšā) un ar biotopu pārvaldību un medījamo dzīvnieku apsaimniekošanu (apakšā).

Pēc pirmā gada, kura laikā tika novērtēti medījamo putnu un savvaļas dzīvnieku resursi, tika palielinātas platības ligzdošanai, kukaiņi putnēnu pārtikai, kā arī pārtika un patvērums ziemā. Ziemā tika kontrolēti ligzdām uzbrūkošie plēsēji un nodrošināti graudi, bet nebrīvē audzēti putni netika izlaisti. Rezultātā ietekme uz savvaļas fazānu, dziedātājputnu un zaķu skaitu bija fantastiska.

Mežu platību pārvaldīšana

Allertonu meži tiek pārvaldīti tā, lai nodrošinātu koku, krūmu un augu līdzāspastāvēšanu, kas būtu labvēlīga daudzām savvaļas sugām. Mežu platības arī nodrošina malku pilnībā automātiskai šķeldas kurinātavai, ar ko apsilda centrālo ēku, tā ļaujot ietaupīt un samazinot oglekļa izmešus. Finansējumu šādas pārvaldības atbalstam piedāvā arī Mežu platību dotāciju programmas. Tiek novērtēts ievesto mundžaku briežu nodarītais kaitējums retām meža augu sugām, un kopā ar vietējiem iedzīvotājiem meklēti risinājumi šai problēmai.

Dziedātājputnu (Lielbritānijas bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā iekļauto sugu) skaits pētījuma iecirknī pirms pārvaldības pasākumiem (augšā) un ar biotopu pārvaldību un medījamo dzīvnieku apsaimniekošanu (apakšā).

Vides aizsardzības pārvaldība

Allertonu projekts pierāda, ka medījamajiem dzīvniekiem veidoti biotopi ir noderīgi arī citām savvaļas sugām:

• Medījamo dzīvnieku vajadzībām iestādīto augu sēklas dažām dziedātājputnu sugām nodrošina bagātīgus pārtikas krājumus ziemā.

• Izolētas kukaiņu joslas (tā dēvētās kukaiņu bankas) ziemā aizsargā kukaiņus, kas barojas ar augu kaitēkļiem (piemēram, laputīm), samazinot vajadzību pēc vasaras insekticīdiem un palielinot jaunajiem putniem pieejamās kukaiņu barības apjomu. Tās ir arī lieliskas ligzdošanas vietas lauku pelēm un citiem maziem zīdītājiem, kā arī pelēkajām irbēm.

• Ar selektīvu apsmidzināšanu lauku nomalēs nelielā apmērā tiek saglabātas savstarpēji nekonkurējošas nezāles, kur uzturēties medījamo putnu un dziedātājputnu mazuļiem nepieciešamajiem kukaiņiem; tas palīdz arī saglabāt retus kultivējamos augus.

Lodingtonā (zaļā krāsā) un vietējā salīdzinājuma teritorijā (sarkanā krāsā) reģistrētie zaķi pirms pārvaldības pasākumiem (augšā) un ar biotopu pārvaldību un medījamo dzīvnieku apsaimniekošanu (apakšā).

• Ar zāli apaugušas lauku robežas palīdz saglabāt labvēlīgos kukaiņus, kalpo par ligzdošanas vietu putniem (piemēram, dzeltenajai stērstei) un vienlaikus aizsargā dzīvžogus un grāvjus no izsmidzināto ķimikāliju izkliedēšanas pa gaisu vai noteces pa lauka virsmu; tās arī kalpo kā robežzonas augsnes un barības vielu zaudēšanai ūdens iedarbības rezultātā.

• Šos pasākumus papildina minimāls aršanas apjoms, lai samazinātu augsnes eroziju un izkliedēto piesārņojumu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas Upju baseinu pārvaldības plāniem. Samazinot aršanas apjomu, var mazināt fosfora un slāpekļa zudumus un veicināt augsnes sēņu un slieku klātbūtni, kas uzlabo augsni.

Allertonu ekonomika

Pārvaldības dotāciju ienākumi (augšējā josla) un izmaksas (apakšējā josla) salīdzinājumā ar biotopu apsaimniekošanas izmaksām (zilā krāsā) un ieņēmumi no medībām salīdzinājumā ar mežsarga un pārtikas izmaksām (zaļā krāsā).

Šādi pasākumi rada izmaksas produktīvajai lauksaimniecībai, taču arī priekšrocības, kas šīs izmaksas atlīdzina. Medījamo dzīvnieku skaita pieaugums ļāva vienas ziemas laikā organizēt līdz piecām medībām un medību suņu sacensībām un nodrošināja ienākumus vadības un mežsarga izdevumu kompensēšanai. Lai arī medības pilnībā neatlīdzina medījamo dzīvnieku uzturēšanas izmaksas, tās rada darbavietas un sociālo aktivitāti vietējā sabiedrībā.