Mākslīgais Harka Gård mitrājs Zviedrijā

Harka Gård mitrāju Zviedrijā izveidoja pazīstamais savvaļas biologs profesors Vidars Markstrēms, lai risinātu problēmu, kas skar Baltijas jūru. Baltijas jūru smagi ietekmē piesārņojums, ieskaitot slāpekļa un fosfora noteces no lauksaimniecības. Lai mazinātu šo piesārņojumu, dažās piekrastes ūdenstilpnēs ir izveidoti dambji, lai piesārņojums paliktu krastā. Tomēr dambji var ietekmēt daudzu nārstojošo zivju sugu migrāciju.

Markstrēma metode ir izrakt platu un seklu kanālu paralēli galvenajai ūdenstecei ar dambjiem sākumā un beigās uzpildei un iztukšošanai. Galvenā ūdenstece var aizturēt daļu ūdens, bet lielākā daļa plūsmas tiek palēnināta, atstājot slāpekļa un fosfora barības vielas kanālā, kur tās veicina veģetāciju. Izcilie augu un ar tiem saistīto mugurkaulnieku augšanas apstākļi ļauj baroties zivīm un pīlēm, ko ir iespējams kultivēt komerciāli. Turklāt visu kanālu var notecināt, lai ievāktu veģetāciju izmantošanai kā lauksaimniecības kompostu, ja tā ir kļuvusi pārāk blīva.

Mitrājs ir ideāls biotops pīlēm

Šis akvakultūras paņēmiens ir elastīgāks nekā dabiski mitrāji. Tas ir vislabāk piemērots ļoti plakanām vietām, kas ir atrodamas tikai palienēs, jo maksimālas augšanas nodrošināšanai kanāls ir tikai 40–50 cm dziļš. Tomēr Zviedrijas iestādes ir gatavas apmaksāt 90% no celtniecības izmaksām, ja šāda metode ir iespējama.